Jāzeps un viņa brāļi

Jēkaba ​​mīlestība pret Jāzepu

Jēkabs ļoti mīlēja savu otro jaunāko dēlu Jāzepu. Pat jauns zēns Džozefs bija parādījis savas lieliskās garīgās dāvanas un dievbijību. Tā kā Džozefs bija mantojis arī savas mātes Račlas izsmalcināto skaistumu, nav pārsteigums, ka viņš bija viņa tēva mīļākais dēls. Jēkabs daudz laika pavadīja Džozefam, mācot visu, ko viņš bija iemācījies no sava tēva un vectēva, kā arī Semas un Eberas akadēmijā. Un Jāzeps izauga ļoti gudrs un mācījies. Brāļi bija greizsirdīgi par īpašajām labvēlībām, kuras viņu tēvs piešķīra jaunajam Jāzepam. Ar šaubām viņi apskatīja Jāzepa kompāniju, kad viņš viņiem pievienojās septiņpadsmit gadu vecumā, lai kļūtu par ganu tāpat kā viņa brāļi.

Jāzeps Sapņi

Tādējādi attiecības starp Jāzepu un viņa brāļiem kļuva saspīlētas. Šīs saspringtās attiecības pietuvojās kulminācijai, kad Džozefs sāka stāstīt par saviem sapņiem, kuri pēc savas būtības apstiprināja viņa brāļu bailes, ka viņš tiecas valdīt pār viņiem. Reiz Džozefs viņiem teica, ka viņš bija sapņojis, ka viņš kopā ar viņiem bija iesējis laukā šķēres un ka viņu šķēres pēkšņi bija paklanījušās viņa paša priekšā. Citā reizē Džozefs stāstīja saviem brāļiem par sapni, kurā saule, mēness un vienpadsmit zvaigznes bija izrādījušas viņam cieņu.

Jēkabs brīdināja Jāzepu, ka viņš nedrīkst brāļiem stāstīt šādus sapņus, un lika saviem dēliem šos sapņus neņemt vērā, jo viņš nevēlējās, lai viņu starpā valdītu satraukums. Tomēr viņa sirdī viņš zināja, ka Jāzepa sapņos ir patiesība un ka Jāzepam bija lemts kļūt par lielu un spēcīgu valdnieku.

Jāzeps Pārdots

Kādu dienu Džozefs uzturējās mājās pie sava tēva, bet brāļi bija kopā ar ganāmpulkiem netālu no Šehemas. Jēkabam ilgu laiku nebija nekādu ziņu no dēliem. Noraizējies par viņu likteni, viņš sūtīja Jāzepu viņus atrast un dot viņiem vārdu. Klīstot pa laukiem, meklējot brāļus, Džozefs satika cilvēku, kurš viņam teica, ka viņi ir pārvietojušies Dotāna virzienā. Jāzeps sekoja viņiem un tiešām viņus tur atrada. No tālienes Jāzepa brāļi redzēja viņu tuvojamies. Viņi nevarēja nekļūdīties viņa daudzās krāsas mētelī, ko viņam bija piešķīris tēvs, un viņu skaudība uzbudināja. Viņi viņu iemeta tuvējā bedrē. Rubeņš bija plānojis galu galā viņu izvest ārā un neskartu atgriezt tēvam. Pa to laiku Rūbens devās palīgā savam tēvam. Bet, kad viņš atgriezās bedrē, Jāzepa tur nebija, jo brāļi viņu bija pārdevuši garām izmaelītu tirgotāju karavānai.

Jēkabs apraud Jāzepa zaudējumu

Džozefa brāļi drīz nožēloja savu rīcību. Nespēdami pateikt Jēkabam patiesību, viņi nokāva kazu un asinīs iemērca Jāzepa kažoku, ko viņi bija paņēmuši no viņa. Tad viņi nosūtīja tēvam asiņu krāsoto apģērbu, sakot, ka viņi to atraduši. Jēkabs atpazina īpašo tērpu, ko viņš bija sarūpējis Džozefam, un domāja, ka viņa mīļāko dēlu savvaļas dzīvnieks ir saplēsis gabalos. Daudzus gadus Jēkabs apraudāja Jāzepa zaudēšanu un atteicās viņu mierināt.

Ieteicams

//w3.chabad.org/media/images/1027/uqWj10279208.jpg"">
Kas ir Torā?
2019
Kas padara ebreju par “ebreju”?
2019
Pidjons Habens
2019